EN LV RU
Izglītības programmu
īstenošanas vieta
Dagda Ludza
dbt.lv
Sākums \ Dagda \ Jaunumi

DBT IPĪV “Dagda” apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

05.04.2019
 

Aizvadītajā nedēļā, 5.aprīlī, Daugavpils Būvniecības tehnikuma (DBT) izglītības programmu īstenošanas vietā (IPĪV) “Dagda” viesojās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Vizītes ievadā ministre iepazinās ar IPĪV “Dagda” infrastruktūru, mācību korpusu, dienesta viesnīcu un īstenojamajām izglītības programmām, tikās ar pedagogiem un pārrunāja ar mācību iestādes attīstību saistītus jautājumus. Patīkami pārsteigta ministre bija ieraugot topošo krāšņu mūrnieku veikumu. Tāpat patīkams pārsteigums ministrei bija satikt arī savu kādreizējo rasēšanas skolotāju.

Turpinājumā ministre novadīja izglītojamajiem novadpētniecības stundu, iepazīstinot viņus ar izglītojošu datorspēli, kas atraktīvā veidā iepazīstina ar 33 Latgalē dzimušām vēsturiskām personībām, kurām bijusi liela loma Latgales vēsturē. Tāpat izglītojamajiem bija iespēja vairāk uzzināt par 26. un 27.aprīlī notikušo 1917.gada Latgales kongresu, kurā tika pieņemts vēsturiskais lēmums par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. No šī gada 27.aprīlis valsts mērogā tiek atzīmēts kā Latgales kongresa diena.

Starp 33 Latgalē dzimušām vēsturiskām personībām ir arī dzejniece Marija Andžāne, kurai ir tiešs sakars ar Dagdas novadu. Šķaunes pusē dzimusī dzejniece Otrā pasaules kara beigās emigrēja sākumā uz Vāciju, bet pēc tam – uz ASV, kur arī aizvadīja atlikušo mūža daļu. M. Andžāne ir arī viena no piecām Latgales sievietēm, kuras iekļautas Latvijas 100 ievērojamāko sieviešu sarakstā.

Vēl viena Latgalē dzimusi vēsturiska personība, kurai ir sakars ar Dagdas novadu, ir pasaulē pazīstamais filozofs un parapsihologs, Asūnē dzimušais Konstantīns Raudive, kas kļuvis ievērojams ar saviem pētījumiem par iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojot savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai.

Arī pašreizējā izglītības un zinātnes ministre ir dzimusi Dagdā, beigusi Dagdas vidusskolu, ilgāku laiku dzīvojusi arī Šķaunē.

Noslēdzoties novada stundai Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis iepazīstināja ministri ar Dagdas kā pierobežas pilsētas attīstības stratēģiju, kā arī pauda nodomu turpināt attīstīt sadarbību ar augavpils Būvniecības tehnikumu. Pēc pašvaldības vadītāja domām DBT strādā profesionāla komanda, kas gatavo konkurētspējīgu darbaspēku gan novadam, gan valstij kopumā.

Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska iepazīstināja ministri ar mācību iestādes īstenotajām inovācijām, tai skaitā “Jauno būvnieku skoliņu”, kuras gaitā bērni, jau sākot no bērnudārza, tiek iepazīstināti ar būvniecības profesijām. Perspektīvā šo skoliņu plānots paplašināt ar jaunām - auto, pavāru un inženierkomunikāciju programmām.

Tehnikuma vadītāja norādīja, ka pēc Dagdas mācību iestādes pievienošanas DBT tā ir attīstījusies - IPĪV “Dagda” ir renovēta dienesta viesnīca, uzlabotas esošās un ieviestas jaunas Dagdas novadam nepieciešamas mācību programmas, kā arī iegādāts jauns aprīkojums. Piecos gados skolēnu skaits no 110 ir pieaudzis līdz 188. No četrām līdz deviņām pieaudzis šeit ir arī īstenojamo izglītības programmu skaits.

Turpinot attīstīt IPĪV “Dagda”, DBT sāks īstenot Eiropas Savienības fondu atbalstīto projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Profesionālās izglītības kompetences centra IPĪV “Dagda””, kura mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, uzlabojot IPĪV “Dagda” administratīvo ēku – mācību korpusu.

Būvdarbu gaitā paredzēts nosiltināt jumtu un fasādi, kā arī sakārtot apkuri. Projekta īstenošanai ir piešķirti 220 000 eiro. Speciālistu aplēses liecina, ka faktiski visu uzskaitīto darbu veikšanai patlaban ir nepieciešami 385 382 eiro. Iztrūkums ir 181 500 eiro. Kopīgi ar pašvaldību projektā tiek strādāts arī pie piebraucamo ceļu un saimniecības sakārtošanas.

Tehnikuma direktore aicināja arī IPĪV “Dagda” domāt par profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanu, izraugoties no audzēkņu vidus labākos un gatavojot viņus šai perspektīvai jau sākot no pirmā mācību gada, jo neviens ministrs nespēs nodrošināt mācību iestādi ar nepieciešamajiem skolotājiem.

Uzklausījusi runātājus, I. Šuplinska atzina: “Ja nākas klausīties tikai žēlabas, cik viss slikti, ir skaidrs, ka šādās situācijās palīdzēt ir grūti, jo ministrs nevar būt vienlaicīgi arī iestādes direktors, skolotājs, projektu rakstītājs un grāmatvedis. Savukārt situācijā, kad ir redzams, ka cilvēki strādā un viss notiek, rodas vēlme palīdzēt šiem cilvēkiem.”

Izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ja katra profesionālās izglītības iestāde pozicionētu sevi tā, kā to dara DBT, ar profesionālās izglītības prestižu valstī viss būtu kārtībā.

Patlaban tiek strādāts pie nacionālā attīstības plāna (NAP). Tas ir svarīgs dokuments. Tieši, pateicoties iepriekšējam NAP, kur bija izslēgta reģionu attīstība, atšķirība starp Rīgu un pārējiem reģioniem ir kļuvusi vēl krasāka gan vidējā atalgojumā, gan IKP, gan investīciju piesaistē. Pašreizējā koalīcija sliecas uz to, lai nākamajā plānošanas periodā būtu vismaz divi reģionu sadalījumi attiecībā pret ES struktūrfondu līdzekļu apguvi. Ja to izdosies izcīnīt, tad uzreiz “medus maizes” varbūt arī nebūs, bet vairāk naudas uz reģioniem tomēr atnākšot, uzsvēra I. Šuplinska.

Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma, kas zināmā mērā ir arī iepriekšējā NAP sekas, skars izglītības iestādes. Ja nav iedzīvotāju, attīstība nevar notikt. Skola var pildīt arī sociālās funkcijas, bet pirmkārt tai jāpilda izglītojošās un kultūras funkcijas. Ja tā pilda tikai sociālās funkcijas, tā vairs nav skola, bet gan nabagmāja. Ja bērns tiek ielikts šādā iestādē, viņam tiek parādīts, ka viņam nav kur tiekties, nav izaugsmes un vienīgais, ko viņš var izdarīt, pēc iespējas ātrāk aizbraukt.

Runājot par reģionu attīstību, ministre norādīja, ka svarīgi ir jau no bērnudārza audzināt cilvēkos apziņu, ka viņi dzīvo labākajā vietā uz pasaules, viņam ir labākie cilvēki apkārt un viņiem ir fantastiskākās iespējas. Un ja viņam būs šī centra sajūta, viņš nekur neaizbrauks.

“Lai būtu attīstība un būtu konkurētspēja, mūsdienu apstākļos ar “savu cilvēku” vien vadībā ir par maz. Jums ir lieliska vadība, DBT direktorei ir ķēriens, krampis un zināšanas. Bet kur ir spēcīga vadība, veidojas labs kolektīvs un ir kur tiekties,” secināja I. Šuplinska.

Fotogalerija

Sagatavoja Ivars Soikāns

 

« atpakaļ